Ilzes Upītes pieredze
“Es ar Laimas slimību saskāros dažus gadus atpakaļ. Bija klasiskas slimības izpausmes, līdz ar to slimību izdevās atklāt sākuma stadijā. Lai gan ārstēšanu uzsāku laicīgi, ārstēšanas rezultāti nebija veiksmīgi. Līdz ar Laimas slimības konstatēšanu, man radās daudzi neizskaidrojami simptomi. Migrējošas sāpes locītavās un muskuļos, stiprs nogurums, nepatika pret gaismu, bezmiegs, vispārējs vājums, galvassāpes.
Tā kā es jau biju izdzērusi standarta
antibiotiku kursu, mana ģimenes ārste uzskatīja, ka es no Laimas slimības esmu
izārstēta. Simptomātika netika ņemta vērā. Vaina esot jāmeklē citur.
Visbeidzot, viss tika novelts uz veģetatīvo distoniju. Sirdī nejutu mieru par
šādu diagnozi, tāpēc sāku pati meklēt papildus informāciju par Laimas slimību.
Daudz lasīju informāciju internetā. Latvijas lapās informācija ir skopa, tāpēc
sāku lasīt informāciju angļu valodā, skatījos dokumentālās filmas par šo
slimību. Jo vairāk lasīju, jo vairāk apstiprinājās manas šaubas par to, ka
Laimas slimība nav līdz galam izārstēta. Gāju pie ģimenes ārstes atkārtoti pēc
pusgada, palūdzu, lai nosūta mani uz atkārtotām IGG, IGM analīzēm. Rādītāji
bija paaugstināti vēl joprojām. Teicu
ģimenes ārstei, ka vēlos papildus izmeklēšanu pie infektologa. Vizīte pie infektologa bija īsa un
bezpersoniska, bet vismaz tika paņemtas papildus analīzes. Tika veiktas DNS
analīzes uz borēlijas baktērijas klātbūtni organismā. Pēc infektoloģes teiktā,
šīs analīzes esot precīzas (lai gan pēc tam apstiprinājās pretējais). Analīžu
rezultāti atnāca negatīvi, Laimas slimība man netika konstatēta. Atkārtotā
vizītē pie infektologa, man pateica, ka esmu vesela un, ka simptomi visticamāk
esot no veģetatīvās distonijas. It kā šādai atbildei vajadzēja būt
iepriecinošai, bet mani tas sagrāva. Jo simptomi tikai pastiprinājās, un
neviens man īsti nevarēja palīdzēt. Visi noliedza manas bažas, ka Laimas
slimība nav līdz galam izārstēta. Sāka
zust uzticība Latvijas ārstiem, bija sajūta, ka īsti neviens neiedziļinās
problēmā un simptomos cenšas norakstīt uz veģetatīvo distoniju.
Pamazām sāku noticēt, ka man patiešām ir problēmas ar nerviem. Bezmiegs un trauksme palika vēl izteiktāka, tāpēc izmisuma vadīta sāku lietot antidepresantus un stipras nervu zāles, jo tas bija vienīgais, ko man rekomendēja ārsti. Antidepresantus pēc nedēļas lietošanas pārtraucu dzert, jo palika vēl sliktāk.
Vēlme atkal dzīvot kvalitatīvu dzīvi man lika meklēt papildus informāciju. Nejauši atradu dokumentālo filmu par puisi no Skandināvijas, kurš Laimas slimības dēļ bija kļuvis par invalīdu. Puisis ārstējās Polijas privātā Laimas slimības klīnikā, jo arī viņam, valstī, kur viņš dzīvoja, ārsti nespēja palīdzēt, noliedzot, ka invaliditāte saistīta ar Laimas slimību.
Manī radās cerību stars, jo iepriekš domāju, ka šādas klīnikas ir tikai ASV, bet izrādījās arī te pat netālu- Polijā. Sazinājos ar klīniku Gdaņskā. Pēc mēneša viņi bija gatavi mani pieņemt. Polijā veicu arī analīzes. Analīzes atšķīrās no tām, kuras biju veikusi Latvijā. Analīzes uzrādīja aktīvu Laimas slimību. Un tika uzsākta ārstēšana. Pēc terapijas jutu uzlabojumus, un tagad praktiski visi simptomi ir pazuduši. Tagad ir atgriezušās darba spējas un normāla, kvalitatīva dzīve.
Esmu ļoti
pateicīga par šo iespēju ārstēties Polijā, nezinu kāda būtu mana dzīve, ja būtu
padevusies un apstājusies pie tā, ko man teica ārsti Latvijā. Redzot, cik
daudzi cilvēki cieš no Laimas slimības sekām, arī es vēlos par šo problēmu
runāt “skaļāk”, lai ārsti un sabiedrība sadzird.”
ATRUNA
Laimas slimības slimnieku biedrībā apvienojušies Laimas slimības slimnieki, viņu tuvinieki un citi interesenti. Laimas slimības slimnieku biedrība nav veselības aprūpes sniedzējs. Biedrība nesniedz medicīniska rakstura ieteikumus un nepiemēro ārstniecības terapijas. Biedrība informē par Laimas slimības aktualitātēm Latvijā un citās valstīs, dažādiem viedokļiem par Laimas slimību un ar to saistīto diagnostiku un ārstēšanu, kā arī dalās ar Laimas slimnieku pieredzes stāstiem. Biedrība nerekomendē konkrētus produktus, ārstus vai ārstēšanas terapijas.
Biedrības izplatītā informācija, biedrības biedru ieteikumi vai viņu personīgā pieredze neaizvieto ārstu konsultāciju, jo šīs biedrības dalībnieki galvenokārt ir pacienti, nevis medicīnas speciālisti. Biedrības izplatītā informācija neaizstāj profesionālu medicīnisku palīdzību, diagnozes uzstādīšanu vai ārstēšanu. Vienmēr lūdziet padomu ārstam vai citam kvalificētam veselības aprūpes speciālistam. Nekad neaizstājiet profesionālu medicīnisko palīdzībai vai neatliekat tās saņemšanu tādēļ, ka esat kaut ko uzzinājuši biedrībā, no biedrības biedriem vai izlasījuši internetā!
Vai varētu, lūdzu, atsūtīt savu kontaktinformāciju uz norādīto e-pastu? Sāku apjaust, ka savā situācijā saskaros ar Latvijas ārstu neieinteresētību un paviršību