Inetas Orlovas pieredzes stāsts
“Piekritu Laimas slimības slimnieku biedrības aicinājumam dalīties ar savu pieredzi par Laimas slimību, jo tādu bezcerības, neaizsargātības un vienaldzības attieksmi saistībā ar slimību nebiju līdz tam izjutusi.
2018. gada augusta
sākumā (kad Latvija baudīja karstu laiku) jutos tā, it kā būtu saslimusi ar
gripu: drudzis, locītavu sāpes u.c. Pēc nedēļas uz kājas parādījās zili lillā
pleķis, kas izskatījās pēc “rozes”, tā arī nodomāju, jo ērce 2018. gadā piesūkusies
nebija (toties atcerējos, ka 2017. gada rudenī bija gan). Vēl pēc dažām dienām
sāka sāpēt auss un neiroloģiska rakstura sāpes plecā. Devos pie neirologa.
Izrakstīja pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus. Nākamajā dienā sākas nātrene,
visa ķermeņa tirpšana, ādas bezjūtība, tūska un ļoti stipras migrējošas sāpes
mugurā, kas naktī neļāva iemigt vispār. Devos ātri pie terapeita, nodevu
analīzes, veicu muguras datortomogrāfiju. Paldies dakterei, ka lika nodod
apstprinošu testu uz Borrelia, kas bija apstiprinošs. Terapeits nopūtās,
izrakstīja antibiotikas un ieteica meklēt infektologu. Bet izrādījās, ka tas
augusta mēnesī nav iespējams! Infektoloģijas centrā man piedāvāja 28. novembrī.
Ātrākais maksas pieraksts bija pēc nedēļas privātā medicīnas iestādē. Daktere
īsti nesaprata, kādēļ ierados, jo antibiotikas jau dzeru. Tajā brīdī nezināju,
kas provocē manas neizturamas sāpes un tirpšanu, tādēļ jautāju, vai nav jādzer
papildus kādas zāles, lai mazinātu šīs sajūtas. Daktere atbildēja, ka pa šiem
gadiem nav dzirdējūsi, ka no Laimas var būt migrējošas sāpes, ķermeņa bezjūtība
un ieteica meklēt neirologu. Teicu, ka man tā sāp, ka nevaru gaidīt atkal rindu
pie nākamā speciālista, ieteica braukt uz Infektoloģijas centru, uz uzņemšanas
nodaļu. Tā arī darīju. Tur uzņemšanas centra darbinieces korī sāka smieties, kā
es iedomājos ar Laimas diagnozi traucēt: ""Ejiet taču pie neirologa, bet labāk
pie psihiatra!” Centos stāstīt par savām sūdzībām, ka sāpes ir neizturamas, ka
gribu iegūt informāciju par šo saslimšanu, ka infektologs ieteica atbraukt, bet
nicinoša attieksme turpinājās. Kāda rezidente
apžēlojās un piekrita apskatīt mani. Pēc apskates nolēma mani transportēt uz
Austrumu klīniskās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tur sagaidīju rezidentu –
neirologu. Daktere laipni, līdzjūtīgi, cik viņai atļāva laiks, izrakstīja
pretsāpju medikamentus, teica, ka ar Laimas saslimšanu viņai pieredze vēl nav,
cik viņa zin, jāarstējās ilgi, bet kā tieši, lai meklēju iespēju tikt pie
profesora. Atradu iespēju, tiku, atkal smaga nopūta un līdzjūtīgs ieteikums –
mēģināt sadzīvot.
Kopš saslimšanas ar
Laimas slimību nezinu, kas ir normāls miegs, aizmirsu, kā ir, kad nesāp
locekļi, it sevišķi nakts stundās gūžas sāpes. Tirpst visas ķermeņa daļas pēc
kārtas, nejūtīgs pat mēles gals. Līdzsvara traucējumi kāpjot pa kapnēm augšā.
Galvas reiboņi un citi nepatīkami simptomi. Bet mācos sadzīvot! Un izglītoties,
meklējot informāciju par Laimas slimību pati. Netīšām Facebook atradu Laimas slimības
slimnieku atbalsta grupu. Reāla palīdzība! Atradu ļoti daudz vērtīgas informācijas.
Laikam, galvenais, bija saprast, ka neesi viens. Ceru, ka jaunizvedotai Laimas
slimības slimnieku biedrībai, ar biedru atbalstu, izdosies panākt sadarbību ar ārstniecības iestādēm un personālu.”
ATRUNA
Laimas slimības slimnieku biedrībā apvienojušies Laimas slimības slimnieki, viņu tuvinieki un citi interesenti. Laimas slimības slimnieku biedrība nav veselības aprūpes sniedzējs. Biedrība nesniedz medicīniska rakstura ieteikumus un nepiemēro ārstniecības terapijas. Biedrība informē par Laimas slimības aktualitātēm Latvijā un citās valstīs, dažādiem viedokļiem par Laimas slimību un ar to saistīto diagnostiku un ārstēšanu, kā arī dalās ar Laimas slimnieku pieredzes stāstiem. Biedrība nerekomendē konkrētus produktus, ārstus vai ārstēšanas terapijas.
Biedrības izplatītā informācija, biedrības biedru ieteikumi vai viņu personīgā pieredze neaizvieto ārstu konsultāciju, jo šīs biedrības dalībnieki galvenokārt ir pacienti, nevis medicīnas speciālisti. Biedrības izplatītā informācija neaizstāj profesionālu medicīnisku palīdzību, diagnozes uzstādīšanu vai ārstēšanu. Vienmēr lūdziet padomu ārstam vai citam kvalificētam veselības aprūpes speciālistam. Nekad neaizstājiet profesionālu medicīnisko palīdzībai vai neatliekat tās saņemšanu tādēļ, ka esat kaut ko uzzinājuši biedrībā, no biedrības biedriem vai izlasījuši internetā!